Llingües indoaries orientales![]() | ||
---|---|---|
Distribución xeográfica | Bihar, Jharkhand, Orissa, Bengala Occidental, Assam, Megalaya | |
Países |
![]() ![]() | |
Filiación xenética |
Indoeuropéu | |
Subdivisiones |
Bihari Bengalí-Asamés Oriya Tharu | |
Códigu Glottolog | indo1323 | |
Ver tamién Idioma - Families - Clasificación de llingües | ||
[editar datos en Wikidata] |
Les llingües indoaries orientales son un grupu filoxenéticu de llingües indoaries falaes na parte oriental del dominiu incluyendo los estaos de Bihar, Jharkhand, Orissa, Bengala Occidental, Assam, Megalaya. Toes elles deriven del prácrito maghadi al traviés del ardhamagadhi.
Clasificación
Dientro de les llingües indoaries estrémense cuatro grandes grupos:
- Bihari: Angika, Bhojpuri (incl. hindustaní caribeñu), Kudmali, Lodhi, Magahi, maithili, Majhi, Musasa, Panchpargania, Sadri, Surajpuri.
- Bengalí-asamés: Asamés, Bengalí, Rajbanshi, Bishnupriya, Chakma, Chittagonian, Hajong, Halbi, Kayort, Kharia Thar, Kurmukar, Mal Paharia, Mirgan, Nahari, Sylhetti, Tangchangya.
- Oriya: Oriya, Oriya Adivasi, Bhatri, Bhuiya, Bhunjia, Bodo Parja, Desiya, Reli, Kupia.
- Tharu: Bote-Majhi, Buksa, Degaru, Tharu de Chitwan, Tharu de Kochila, Tharu de Rana
Comparanza léxica
Los numberales para distintes llingües indoaries meridionales son:[1]
GLOSA | Bengalí-Asamés | Bihari | Oriya | Tharu | PROTO-IA ORIENTAL | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Asamés | Bengalí | Rajbanshi | Halbi | Bhojpuri | Maithili | Oriya | Adivasi | Kupia | Chitwan | ||
'1' | ɛk | æk | ɛk | ek | ek | ek | ekɔ | goʈek | ek | ek | *ek |
'2' | dui | dui | d̪ui | dui | duː | duː | dui | dui | donni | dui | *dui |
'3' | tini | tin | t̪in | tin | tiːn | tiːn | tini | tin | tinni | tin | *tin(i) |
'4' | sari | c͡ʃɑr | t̪ʃair | ʧar | ʧaːr | ʧaːri | ʧari | ʧari | ʧettaɾ | ʧaːɾ | *ʧaːri |
'5' | pãs | pɑ̃c͡ʃ | paʧ | pãʧ | pãːʧ | pãːʧ | panʧɔ | paːnʧ | paːnʧ | pãːʧ | *paːnʧ |
'6' | sɔi | c͡ʃʰɔĕ | ʧɔi | ʧʰae | ʧʰəw | ʧʰəː | ʧʰɔ | ʧo | sowwu | ʧʰə | *ʧʰəw |
'7' | xat | ʃɑt | ʃat̪ | sat | saːt | saːt | satɔ | saːtʰ | sattu | saːt | *saːt |
'8' | atʰ | ɑʈ | aʈ | ãʈ | aːʈʰ | aːʈʰ | aʈʰɔ | aːʈʰ | aʈʈu | aːʈʰ | *aːʈʰ |
'9' | nɔu | nɔĕ | nɔi | nə̃w | nəu | nəu | nɔ | no | nowwu | nəu | *nəw |
'10' | dɔh/dɔs | dɔʃ | d̪ɔʃ | dəs | dəs | dəs | dɔsɔ | dos | dessu | dəs | *dɑs |
Referencies
This article is issued from Wikipedia. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.